Prasībai veikt energoauditu ir drīzāk birokrātisks raksturs, jo trūkst normatīvās bāzes.

Ekonomikas ministrijas veidotais to uzņēmumu saraksts, kuriem līdz gada beigām jāveic energoaudits, ir veidots pavirši, tajā atrodami pat bankrotējuši uzņēmumi. Turklāt normatīvie dokumenti saistībā ar Eiropas direktīvas izpildi nav pilnībā izstrādāti, norāda DB aptaujātie uzņēmēji. Neviens nav pret energoefektivitāti, taču trūkst garantijas, ka uzņēmumi, kuri taupīšanu ieviesuši praksē, būs izpildījuši arī formālās prasības.

Sertificē procesu

EM publicētajā uzņēmumu sarakstā iekļauta arī a/s UPB. «Būtu labi precizēt, vai ar to domāts uzņēmums kā saimnieciska vienība, vai arī šis nosacījums tāpat attiecas uz visiem meitasuzņēmumiem,» norāda UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš. Spriežot pēc pieejamajiem skaidrojumiem, prasība attiecas tikai uz mātesuzņēmumu, nevis uz holdinga ražotnēm. Pašreizējie noteikumi paredz atbrīvot no energoaudita uzņēmumus, kuros ir ieviesta sertificēta energopārvaldības sistēma vai vides vadības sistēma. A/s UPB un lielākajā daļā holdinga uzņēmumu ir ieviesta vides vadības sistēma ISO 14001-2005 un neatkarīgi no normatīvo aktu prasībām ir plānots to ieviest arī visās pārējās struktūrvienībās, kā arī iekļaut šo informāciju ziņojumā EM. Uzņēmumam ir energoauditu veikšanai nepieciešamā aparatūra un apmācīti speciālisti, kas šobrīd iziet arī energoauditoru sertificēšanas procesu, tāpēc izpildīt EM prasību nav nekādu problēmu. Tomēr D. Bērziņš uzsver, ka pagaidām nav pilnībā izstrādāts normatīvu kopums attiecībā uz tā sauktās Eiropas enerģētikas direktīvas ieviešanu - ir tikai publicēts uzņēmumu saraksts. «Arī metodoloģija, pēc kuras energoaudits un datu uzskaite jāveic, vēl tikai taps. Termiņš energoauditiem ir gada beigas, šobrīd spēkā ir iepriekš pieņemtie normatīvie dokumenti, kurus drīzumā ir plānots aizstāt ar jauniem. Taču, ja mēs nekavējoties izpildītu pašreizējās prasības un sagatavotu ziņojumu, iespējams, gada beigās spēkā būs jau citi normatīvi, un būs jāveic izmaiņas,» viņš skaidro.

Taupa jau tagad

Liepājas Reģionālā slimnīca jau ir veikusi energoauditu, jo tas bija viens no nosacījumiem, lai saņemtu finansējumu no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projektam, kura gaitā pērn tika siltinātas slimnīcas galvenā korpusa ārsienas, mainītas logu stikla paketes. Līdz ar to slimnīca ieguvusi energosertifikātu uz pieciem gadiem, stāsta LRS valdes loceklis Andris Vistiņš. «Energoaudita veikšana, protams, prasa zināmus līdzekļus, taču pagājušajā ziemā, salīdzinot ar ziemu gadu iepriekš, par siltumu esam maksājuši aptuveni 25% mazāk,» stāsta A. Vistiņš. Vienlaikus viņš atzīst - lai iegūtās ekonomijas dati būtu precīzāki, izmaksas par apkuri būtu jā-salīdzina vairāku gadu garumā, sevišķi, ja ņem vērā, ka šī ziema bija samērā silta. Neatkarīgi no normatīvo aktu prasībām arī UPB energoefektivitāte ir viena no prioritātēm jau daudzus gadus. Regulāri tiek izvērtēti dati par degvielas, gāzes, elektrības un citu resursu patēriņu, kā arī to izmaksas. Rezultātā tiek veikta gan ražošanas iekārtu un transporta modernizācija, gan procesu optimizācija. Visās holdinga struktūrvienībās tiek domāts par enerģijas taupīšanu ēkās, piemēram, nodrošinot ventilācijas sistēmu efektivitāti, siltuma un elektrības patēriņa optimizāciju, kas tiek iestrādāta jau projektā, bet vecākām ēkām tiek veikta tehniska modernizācija. «Process ir nepārtraukts, jo tehnoloģijas laika gaitā mainās. Pirms dažiem gadiem aprēķinājām, ka LED spuldžu ieviešana nav rentabla, tagad ir cita situācija un mēs apsveram visu spuldžu nomaiņu,» skaidro D. Bērziņš. Holdinga ražotnēs tiek uzstādīti tā sauktie gaisa aizkari pie rūpnīcu lielajiem vārtiem, caur kuriem tiek izvestas saražotās būvkonstrukcijas. To efektivitāte īsti skaitļos nav izmērāma, taču šie aizkari ļauj saglabāt siltumu iekštelpās un aiztur aukstā gaisa ieplūšanu, tādējādi uzlabojot arī strādājošo darba apstākļus. Arī pērkot jaunas ražošanas iekārtas, tiek ņemta vērā to energoietilpība. Piemēram, RK metāls ražotnē tiks iegādāta jaunākās paaudzes lāzergriešanas iekārta, kas, salīdzinot ar vairākumu tirgū pieejamo iekārtu, patērēs par 30% mazāk elektroenerģijas.

Neizprot prasību

A/s Lauma Lingerie nosūtījusi vēstuli EM ar lūgumu pamatot nepieciešamību veikt energoauditu. «Mūsu uzņēmums nekvalificējas noteiktajam parametram pēc darbinieku skaita. Turklāt mums ražošanas telpas nepieder - esam tikai iznomātājs,» neizpratnē ir a/s Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone. Uzņēmums līdz šim energoauditu nav veicis, jo tie noteikti ir izdevumi, taču par ieguvumiem īstas skaidrības nav, pamato L. Matisone. Savukārt a/s Liepājas metalurgs vadība šobrīd nekomentē EM prasību, jo visus spēkus un laiku prasa ražošanas atjaunošana. Valsts a/s Latvijas valsts ceļi, kas arī iekļauta sarakstā, pieder četras ēkas, viena no tām ir Valmierā, renovēta pirms trim gadiem, savukārt Rīgā esošajām ēkām 2012. gadā ir veikts energoaudits, kā arī šogad par ESF līdzekļiem pilnībā nomainīts apgaismojums, norāda uzņēmuma pārstāve A. Kononova. Viņasprāt, tas ir viss, uz ko varētu attiekties prasības par auditu, jo pārējās telpas tiek nomātas.
«Par jaunajām direktīvas prasībām mums nav informācijas, lai varētu vērtēt ietekmi uz uzņēmuma darbību un noteikt nepieciešamos sagatavošanas darbus. Līdz šim energoauditus kā ārpakalpojumu neesam izmantojuši, bet regulāri tos veicam pašu spēkiem, lai uzlabotu energoefektivitāti. Šobrīd gaidām papildu informāciju no Ekonomikas ministrijas par konkrētajām prasībām un kārtību, kā šie energoauditi būs jāveic. Līdz tam būtu pāragri sniegt kādu vērtējumu. Tomēr jau šobrīd skaidrs, ka jauno normu izpilde būs papildu slogs ražotājam gan administratīvā, gan finanšu ziņā,» savu viedokli pauž SIA Cido grupa pārstāve Inese Lielpinka.

Nav politikas

ES direktīvā ir ieteikumi, kuri vismaz šobrīd nav redzami publiski pieejamos Latvijas izstrādātajos dokumentos. Piemēram, ES direktīva rekomendē atbalstu mazajām un mikro koģenerācijas stacijām, kas vairākās Eiropas valstīs tiek izmantotas, lai uzlabotu kopējo energoefektivitāti. Arī Latvijā vēl ir potenciāls mazu, augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtu izmantošanai, uzskata D. Bērziņš. UPB kā šo iekārtu ražotājs ir ieinteresēts, lai valsts ne tikai pieprasītu birokrātisku atskaiti, kas uzņēmumiem nozīmē papildu izmaksas, bet arī veicinātu efektīvu, taupīgu enerģētikas politiku valsts mērogā. Viņaprāt, ilgtermiņā galveno energoresursu kopējās izmaksas patērētājam turpinās pieaugt, un tāpēc ikvienam uzņēmumam ir būtiski domāt par energoefektivitāti. «Piemēram, elektrības cena biržā svārstās, tomēr, ņemot kopā visas izmaksas - elektrības ražošanu, pārvadi, OIK un citas -, tās kopumā lietotājam pieaugs vai vismaz kritums nav gaidāms,» norāda D. Bērziņš.

V. Lēvalde

Avots: Dienas Bizness